Priekšautiņš zīdainim

Pēdējā laikā dēliņš cītīgi ēd ar karotīti, bet par visu vairāk "garšo" priekšautiņš, kuš skaisti čaukst, velkam tādu īpašu... bet tā, kā no māsas palicis tikai viens priekšautiņš, kas uzmaucas uz rokām, lai nevarētu to "apēst" un arī tas jau sāk palikt par šauru, nolēmu ķerties klāt pati un uzšūt jaunu, skaistu un lielāku. Un izdevās!

 Tikai pievienojot bildes datorā pamanīju, ka baloni lido uz leju, pie tā man vēl jāpiestrādā, jo šis nav pirmais gadījums, kad nepadomāju par auduma rakstu...

un pats galvenais, ka valkātājam patīk

Čībiņas - otrais piegājiens

Iepriekš uzšūtās čībiņas tomēr nebija diez ko veiksmīgas - nebija elastīgas un nedaudz par šauru mazajai, tuklajai kājiņai, tāpēc šoreiz ķēros pie ādas un uzšuvu pat divus pārus čībiņu, vienas dēliņam, otras - dāvinašanai.

 Prasītos klāt kāds smukum elements, lai neizskatās pēc prastām češkām, bet to tad nākamreiz...

Čībiņas pašam mazākajam

Pēdējā laikā kaut ko uztapināt sanāk tikai mazajiem, šoreiz brālis tika pie jaunām čībiņam, lai nav jānēsā māsas novalkātās (ar rozā puķītēm).

vecās čībiņas:

un jaunās - puiku čībiņas:

Kokvilnas auduma čībiņas ar ādas zolīti, lai ceļoties kājās, neslīd mazā kājiņa...